2021. gadā eksporta vērtībai pieaugot par 33,2 procentiem, tekstilizstrādājumu piegādātāji no tītara nozares, kas ir piektā lielākā pasaulē, uzstādīja jaunu rekordu. Gandrīz astoņdesmit piecos procentos no vairāk nekā divsimt valstīm un reģioniem, uz kuriem nozare piegādā preces, ir pieaudzis eksports. Decembra mēnesī eksports sasniedza rekordaugstu līmeni – 1,2 miljardus ASV dolāru, kas ir par 18,2% vairāk nekā tajā pašā mēnesī iepriekšējā gadā. Skaitļi pieauga par 2,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un veidoja 5,4% no Turcijas kopējā eksporta.
Vispārējo preču eksports no piegādātājiem no Turcijas 2021. gada decembrī pieauga par 24,9% līdz 22,3 miljardu dolāru kopvērtībai, savukārt rūpniecības preču eksports pieauga par 27,6% līdz 16,9 miljardu dolāru kopvērtībai. Turcijas Republikas Centrālā banka nesen publicēja pētījumu, kas liecina, ka ražošanas sektora gada vidējais jaudas izmantošanas līmenis bija 76,6%. Tajā pašā laikā no 2021. gada novembra līdz 2020. gada decembrim izmantotās pieejamās ražošanas jaudas procentuālā daļa samazinājās par 1,4%, bet no 2020. gada decembra līdz 2021. gada decembrim pieauga par 5%.
2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos Eiropas Savienība (ES) (ko veido 27 valstis) bija galvenais tekstilizstrādājumu un izejvielu sūtījumu galamērķis. Eksporta vērtība uz Eiropas Savienību pieauga par 33,8%, kopumā sasniedzot 12,91 miljardu ASV dolāru, no šā gada janvāra līdz decembrim. No 2021. gada janvāra līdz decembrim Turcijas eksports uz bijušajām Austrumu bloka valstīm pieauga par 30,2%, sasniedzot 1,4 miljardus ASV dolāru. Šī grupa pārstāv otro lielāko Turcijas tekstilizstrādājumu un izejvielu eksporta tirgu. No 2021.gada janvāra līdz decembrim eksporta apjoms uz ES valstīm palielinājies par 23,5%, turp nosūtot 2,9 milj.t.
2022. gadā lielākās tekstilizstrādājumu eksportētājvalstis būs Itālija (ar vērtību 1,1 miljards ASV dolāru, pieaugums par 52,5%), Vācija (ar vērtību 1 miljards ASV dolāru, pieaugums par 11,2%) un Amerikas Savienotās Valstis (ar vērtību 840 miljoni ASV dolāru, pieauga par 33,7%). Eiropas Savienības (ES) valstis 2021. gadā veidoja gandrīz 6 miljardus dolāru, kas ir par 33,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā un apģērbu piegādātāji no Turcijas lielākais eksporta tirgus. Saskaņā ar Ahmet ksüz teikto, līdz 2022. gadam ES eksporta vērtība varētu sasniegt pat 7,5 miljardus USD. Baltkrievijas eksports pieauga par 75%, Spānijā – par 61%, bet Ēģiptē – par 59,9%. Šajā laikā pieauga visi 10 populārākie Turcijas tekstilizstrādājumu un izejvielu eksporta galamērķi.
Eksports Turcijas tekstilizstrādājumu un izejvielu nozarē 2021. gada pirmajos divpadsmit mēnešos sasniedza 2,9 miljonus tonnu, kas ir par 23,5% vairāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā. Ķīna, nozares astotais lielākais eksporta tirgus, šajā laikā piedzīvoja lielāko eksporta pieaugumu, pamatojoties uz kvantitāti, starp desmit lielākajām valstīm. Tekstilizstrādājumu un izejvielu eksporta vērtība uz Ķīnu šajā laika periodā pieauga par 152,2%, līdz 94 tūkstošiem tonnu.
Eksportam sasniedzot 12,9 miljardus ASV dolāru, Turcijas tekstilrūpniecība sasniedza visu laiku augstāko līmeni.
No 2021. gada janvāra līdz decembrim bija vērojams dzijas eksporta pieaugums par 67,6%, audumu eksports – par 25,8%, bet tehnisko tekstilizstrādājumu eksports samazinājies par 14,5%. Gan mājas tekstilizstrādājumu (vērtība 2,3 miljardu ASV dolāru), gan trikotāžas audumu (2,1 miljarda ASV dolāru vērtībā) eksporta līmenis 2021. gadā bija augstākais, kāds tas jebkad bijis. Eiropas Savienība ir mūsu lielākais eksporta tirgus, un tur mums ir vairāk nekā 10% mājas tekstila importa daļa. Trikotāžas audumu ziņā esam lielākais piegādātājs Eiropas Savienībā. Viens no lielākajiem ES importa veidiem trikotāžas audumi veido 42,4% no Turcijas importa. Skatoties uz 2022. gadu, mēs prognozējam turpmāku uzplaukumu trikotāžas audumu un mājas tekstilizstrādājumu tirgos. Un 2022. gadā mēs sāksim veikt izmaiņas mūsu audumu un tehnisko tekstilizstrādājumu eksportā.
Tekstilrūpniecības un apģērbu nozare ir galvenais Turcijas IKP radītājs. Rūpniecība Turcijā jau sen tiek dēvēta par valsts ekonomikas “lokomotīvi”. ES un ASV kvotu atcelšana janvārī izraisīja Turcijas tekstilizstrādājumu un apģērbu eksporta kritumu, taču pēdējos mēnešos ir vērojama atveseļošanās.
Turcijas pašreizējā tekstilrūpniecības nozare, iespējams, meklējama valsts centienos industrializēties 1960. un 1970. gados. Šie uzņēmumi sāka darboties kā garāžas lieluma darbības. Tomēr tas strauji pieauga 1970. gados un sāka sūtīt produktus uz ārzemēm. Mūsdienās Turcija ir galvenais tekstilizstrādājumu un apģērbu piegādātājs.
Apģērbu piegādātāji no Turcijas ir sākuši savu darbību pārcelt uz Austrumeiropu un Centrālāziju. Lai gan astoņdesmitajos un deviņdesmito gadu sākumā tiem bija lieli panākumi, Turcijas tekstila un apģērbu firmas pēdējo trīs gadu laikā ir piedzīvojušas arvien lielākas grūtības.
Pēc tam, kad gadu desmitiem ilgā kvotu sistēma aizliedz tekstilizstrādājumu eksportu no Ķīnas 2005. gada 1. janvārī, PTO prognozē, ka Āzijas lielvalsts trešā gada beigās saražos vairāk nekā pusi no pasaules tekstilizstrādājumiem, salīdzinot ar 17% 2003. gadā.
Kvotu režīma pārtraukšanas rezultātā radušās bažas par globālo nodarbinātības krīzi; Piemēram, Turcijā, kur tekstilizstrādājumu un apģērbu rūpniecības vērtība ir aptuveni 20 miljardi USD gadā, tas ir īpaši satraucoši.
Tāpēc ir svarīgi uzzināt par apģērbu piegādātājiem no Turcijas, tostarp par tās stiprajām un vājajām pusēm globālajā tirgū.
Iepriekšējās divās desmitgadēs tekstilrūpniecībai un apģērbu rūpniecībai Turcijā ir bijusi izšķiroša nozīme valsts industrializācijā un tirgus orientācijā. Astoņdesmitajos gados eksporta ienākumi no šīs vadošās pasaules ekonomikas nozares sniedza ievērojamu ieguldījumu IKP. Lai gan deviņdesmitajos gados Turcijas ekonomika kopumā pieauga pieticīgāk – 5,2% gadā, tekstilrūpniecība bija viena no visstraujāk augošajām nozarēm, kas ik gadu pieauga vidēji par 12,2%. Pēdējo 5–10 gadu laikā šajā nozarē ir iztērēti vairāk nekā 50 miljardi ASV dolāru, tādējādi kopējās investīcijas pārsniedz 150 miljardus ASV dolāru.
Turcijas tekstilrūpniecība, kas aizsākās pieticīgos darbnīcās 1960. gados, ir strauji paplašinājusies un padarījusi valsti par nozīmīgu spēlētāju starptautiskajā arēnā.
Aptuveni 25% no aptuveni 44 000 nozares uzņēmumu, kurus kontrolē privātais sektors, nodarbojas ar eksportu. Atšķirībā no liela mēroga korporācijām, kas vēsturiski nodarbojas ar tehnoloģiju ietilpīgo tekstilizstrādājumu ražošanu, apģērbu nozarē dominē mazie un vidējie uzņēmumi (80%). No šodienas 500 lielākajiem uzņēmumiem Turcijā vairāk nekā 20% nodarbojas ar tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanu.
Nozares straujā paplašināšanās iepriekšējās divās desmitgadēs lielā mērā ir skaidrojama ar labvēlīgiem makroekonomiskajiem apstākļiem, tostarp liberalizēto ekonomisko vidi un uz eksportu orientētu politiku.
Apģērbu piegādātāji no Turcijas gūst vairāk nekā 20 miljardus ASV dolāru gadā. Saskaņā ar prognozēm rūpniecībā ir nodarbināti aptuveni 4 miljoni cilvēku (2,5 miljoni nodarbināti tieši un vēl 1,5 miljoni netieši caur apakšnozarēm). Nozarē ir nodarbināti aptuveni pusmiljons cilvēku, taču oficiālajā statistikā viņi netiek ieskaitīti.
Sešdesmit procenti no apģērbu rūpniecības produkcijas tiek eksportēti. Īpaši augsti izmantošanas rādītāji ir aptuveni 75% eksportējošās rūpnīcās.
Vilnas tekstilizstrādājumi, paklāji, sintētiskie pavedieni un šķiedras, poliestera un poliamīda pavedieni, un visi trīs ir starp Turcijas 10 lielākajiem eksporta produktiem. Turcija veido 15% no Rietumeiropas jaudas sintētikas ražošanā, neskatoties uz to, ka tur atrodas Eiropas trešais lielākais poliestera ražotājs (Turcijas un ASV kopuzņēmums).
Turcijas ekonomika lielu labumu gūst no tekstila un apģērbu nozares. Tekstila un apģērbu nozare, piemēram, ir atbildīga par:
. 10% no NKP
. Četrdesmit procenti no ražošanas produkcijas
trīsdesmit procenti darbaspēka ir tieši iesaistīti ražošanā
35% no kopējiem eksporta ieņēmumiem
Tekstilizstrādājumu un apģērbu rūpniecība katru gadu ekonomiku papildina vairāk nekā 20 miljardu dolāru apmērā. Īpaši būtiski ir ieņēmumi no eksporta, jo kopš 1990. gada nozare veido 33–39 procentus no visa eksporta.
Turcijas tekstilizstrādājumu un apģērbu eksports uz Eiropas Savienību veido vairāk nekā 65% no valsts kopējā tekstilizstrādājumu un apģērbu eksporta. 2003. gadā Turcijas tekstilizstrādājumu un apģērbu imports uz Eiropas Savienību (ES) veidoja attiecīgi 8,2% un 4,8% no ES kopējā tekstilizstrādājumu un apģērbu importa apjoma.
No 1980. līdz 2003. gadam tekstilizstrādājumu un apģērbu eksporta vidējais gada pieauguma temps bija 14,6%. Eksports šajā nozarē līdz 90. gadu vidum pieauga straujāk nekā Turcijā kopumā un tekstila un apģērbu ražošanas nozarē kopumā. Nozares daļa pasaules eksportā 2003. gadā bija 32,6%, un kopējā eksporta vērtība bija 15,1 miljards ASV dolāru. Eksporta vērtība no 2002. līdz 2003. gadam pieauga par 23%. Kopš 1986. gada apģērbu eksports veido arvien lielāku procentuālo daļu no kopējā apjoma, kas liecina par produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību ražošanas pieaugumu.
Līdzās Eiropas Savienībai ASV ir potenciāli masīvs tirgus. Ar 1,9% daļu apģērbu tirgū un 2,9% tekstilizstrādājumu tirgū Turcija ir 19. un 9. lielākā eksportētāja uz ASV. Jaunie tirgi ir Ziemeļāfrika (Tunisija, Ēģipte un Alžīrija), Tuvie Austrumi (Sīrija, Izraēla un Saūda Arābija), Austrumeiropa (Rumānija, Bulgārija, Polija un Ungārija) un Neatkarīgo Valstu savienība (NVS). ). Pašlaik nozarei kvotas uzliek tikai ASV un Kanāda. Jau pirms 1998. gada augusta ekonomiskā sabrukuma Krievijas Federācija bija nozīmīgs Turcijas tekstilizstrādājumu un apģērbu tirgus. 1997. gadā tas bija trešais lielākais apģērbu tirgus un devītais tekstilizstrādājumu tirgus. Milzīgais Krievijas patēriņa potenciāls parādīsies nākamajos gados, padarot to par pievilcīgu tirgu tekstilrūpniecībai un apģērbu rūpniecībai, jo īpaši ņemot vērā nesenos sasniegumus ceļā uz ciešāku integrāciju globālajā ekonomikā un iespējas pievienoties PTO.
Augstas kvalitātes kokvilnas pārpilnība Turcijā padara to par vēlamo izejvielu avotu tekstilrūpniecībā. Pateicoties tai pieejai kokvilnai, Turcija vienmēr ir bijusi nozīmīgs spēlētājs tekstilrūpniecībā un apģērbu rūpniecībā. Ar vidēji 800 000 līdz 900 000 tonnu gadā Turcija ieņem pirmo vietu Eiropā un sesto vietu pasaulē pēc kokvilnas produkcijas.
gadā. Dienvidaustrumu Anatolijas projekta (GAP) apūdeņošanas projektus plānots pabeigt līdz 2005. gadam, dubultojot pašreizējo kokvilnas ražošanu.
Turcija 2003.–2004. gada sezonā izaudzēja 893 tūkstošus tonnu kokvilnas. Tikai aptuveni 30% no pasaules kokvilnas ražas veido augstas kvalitātes kokvilna ar garu štāpeļšķiedrām. Tekstilrūpniecība, kas izmanto kokvilnu kā galveno izejvielu, gūst labumu no kokvilnas biznesa panākumiem.
Kokvilnas dzija galvenokārt tiek eksportēta uz Itāliju, Portugāli, Grieķiju un Beļģiju, savukārt kokvilnas audumu eksports galvenokārt notiek uz Apvienoto Karalisti, Itāliju, Amerikas Savienotajām Valstīm un Beļģiju. Agrāk kokvilna bija eksporta ieguvēja Turcijai, bet valsts ir bijusi neto importētāja kopš 1992. gada, jo pastāvīgs iekšējais pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Papildus kokvilnai Turcija izceļas arī ar sintētisko šķiedru, vilnas un mohēras ražošanu. Pasaules ražošanas apjoma ziņā Turcija ir devītajā vietā pēc sintētisko šķiedru, astoto vietu attiecībā uz vilnu un trešo vietu pēc mohēras.
Turcijas mājas tekstilrūpniecībā, tāpat kā valsts galvenajā tekstilrūpniecībā, ir palielinājusies arī produkcija un eksports. Pieaugošais pieprasījums gan pēc vietējiem, gan starptautiskajiem mājas tekstilizstrādājumiem pēdējos gados ir izraisījis pastāvīgu ražošanas pieaugumu. Mājas tekstilizstrādājumu ražošana un eksports no Turcijas pēdējos gados ir pieaudzis. Turcija ir galvenais mājsaimniecības tekstilizstrādājumu ražotājs. Tos var klasificēt pēc to eksporta vērtībām šādi: gultas veļa, gultas pārklāji, galda veļa, dvieļi, peldmēteļi, volles, aizkari, mežģīnes, iekšējās žalūzijas, aizkari vai gultu baldahijas, segas, spilveni, spilveni, segas, dūnu segas.
Papildus lielākajām korporācijām visā ASV darbojas arī daudzi mazi un vidēji uzņēmumi (MVU), kas darbojas mājas tekstila nozarē. Mājas tekstila nozare ir nozīmīga Turcijas ekonomikas daļa, jo tā veido 3,2% no valsts kopējā eksporta un ir tekstilrūpniecības apakšnozare. Turcijas ienesīgākie mājas tekstila eksporta tirgi ir Eiropas valstīs. Turcijas galvenie mājas tekstila eksporta klienti ir Eiropas Savienība, jo īpaši Vācija, Apvienotā Karaliste, Francija, ASV, Nīderlande un Krievijas Federācija. Tādu attīstības tirgu kā Polija, Ungārija, Rumānija un Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) nozīme strauji pieaug.
Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, piemēram, CAD un CAM, kā arī kvalificētu darbinieku skaita pieaugumam, Turcijā ražotie tekstilizstrādājumi un apģērbu izstrādājumi ir ieguvuši stabilu reputāciju starptautiskajos tirgos.
Piegāde no Turcijas piegādātājiem var būt sarežģīta tiem, kuri nav pārliecināti, kā sākt darbu šajā nozarē. Mūsu pašreizējā esejā tiks detalizēti aplūkota šī tēma, kā arī citas ar kravas piegādi saistītās tēmas, kas attiecas uz Turciju.
Dropship pārdevējs ir tāds, kas transportē preces tieši no ražotāja līdz gala lietotājam. Tas nozīmē, ka mazumtirgotājs veic pirkumu no izplatītāja vai vairumtirgotāja un pēc tam piegādā to galalietotājam. Tāpēc šim mazumtirgotājam noliktavas telpas nav izmantojamas.
Dropshipping galvenokārt ir saistīts ar produktu piegādi klientiem, tādēļ, ja jūs uztraucaties par darba likumību saistībā ar piegādi Turcijā, jums tas nav jādara.
Tāpēc nav pamatota iemesla izvairīties no ierastās uzņēmējdarbības veikšanas un strīdu izšķiršanai izmantot mediatorus. Bez ierobežojumiem, kuru pamatā ir atrašanās vieta vai politika, dropshipping var tikt veikts praktiski ar jebkuru piegādātāju un piegādāts jebkuram klientam.
Dropshipper galvenais pienākums ir nodrošināt klientam konkurētspējīgu cenu. Papildus tam, lai nodrošinātu, ka piegādātāji klientiem nodrošina produktus savlaicīgi un apmierinoši.
Šeit ir daži no svarīgākajiem faktoriem, kas veicina dropshipping ienesīgo raksturu:
Tirgus pētījumi liecina, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Turcijā ir ievērojama patērētāju bāze. Lai gan tipiskā Eiropas valstī dzīvo aptuveni 50 miljoni cilvēku, Turcijā dzīvo daudz jaunāki 80 miljoni cilvēku. Turklāt paredzams, ka līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits pieaugs līdz 93 miljoniem, savukārt lielākajā daļā Eiropas valstu tas samazināsies. Tāpēc dropshipping biznesa vadīšana Turcijā ir ienesīgs pasākums.
Viena no pirmajām valstīm, kas ieviesa modernās tehnoloģijas, Turcijā tagad mobilo tālruņu izplatības līmenis ir aptuveni 94%; valsts labi ierindojas arī tehnoloģiju izmantošanā mazumtirdzniecībā. Turku skaits, kuri iepērkas tiešsaistē, ievērojami pārsniedz to skaitu, kas iepērkas tradicionālajos tirdzniecības centros.
Straujais e-komercijas pieaugums Turcijā ir nenoliedzams pierādījums tam, ka pirkumiem tiešsaistē drīzumā būs nozīmīga loma turku ikdienā. Tāpēc daudzi uzņēmumi ir pārcēluši savu darbību tiešsaistē.
Lai jebkurā biznesā nepazustu un turpmāk iekļūtu nepatikšanās, ir svarīgi zināt pamatprocedūras, lai sāktu darbu. Būtībā ir divas lietas, kas jums jādara, lai sāktu darbu ar dropshipping:
Produktu cenas: tās ir lētas, lai klienti joprojām varētu gūt peļņu, neskatoties uz to, ka tiek ņemtas vērā visas ar pirkumu saistītās izmaksas.
Ķīna, kas ir pasaules ražošanas centrs, nodrošina ātru piekļuvi lielam dažādu zīmolu un privāto preču zīmju produktiem, tādējādi ļaujot vienkārši pielāgot savus krājumus pašreizējam pieprasījumam.
Tagad jūs varat iepirkties Turcijas vietnēs, pat ja fiziski neatrodaties Turcijā, vai ne? Mēs esam uzrakstījuši eseju, kas sniegs jums norādījumus par preču iegādi Turcijā. Jūs varat veikt pasūtījumu pie Turcijas mazumtirgotāja un nodrošināt preces piegādi līdz jūsu namdurvīm.
Nozare apzinās pieprasījumu pēc veselīgākiem un videi draudzīgākiem produktiem globālajos tirgos un pieliek pūles, lai atbilstu šīm pārmaiņām, izmantojot likumdošanas un tehniskās prasības.
Tomēr tirgū, kurā ir daudz jaunu dalībnieku, ir grūti saglabāt vadošo pozīciju. Līdz ar to ražotāju uzmanība ir pievērsta pievienotās vērtības preču un jaunu zīmolu radīšanai. Pašreizējā situācijā 30% Turcijas ražotāju pārdod savus zīmolus un dizainus ārvalstīs.
Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem jaunietekmes valstis palielinās ražošanas jaudu, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu tekstilrūpniecībā, savukārt attīstīto valstu daļa pasaules tekstilizstrādājumu ražošanā samazināsies. Paredzams, ka līdz 2005. gadam jaunattīstības valstis būs sasniegušas lielāku tekstilizstrādājumu pašpietiekamību. Lai gan tiek prognozēts, ka ASV tekstilizstrādājumu patēriņš līdz 2005. gadam pieaugs par 200%, tiek prognozēts, ka valsts spēja ražot savus tekstilizstrādājumus samazināsies par 32%.
Turcijas tekstilrūpniecības nozare tiecas ieiet periodā, kurā tā ir pazīstama ar kvalitatīvām preču zīmēm un produkta cena tiek noteikta ar zīmi Ražots Turcijā, pateicoties valsts spējai pielāgoties Eiropas normām un likumiem, kas attiecas uz vidi, veselību, kvalitāti un drošību. .
Ievadiet savu e-pastu zemāk, lai saņemtu ziņas par jaunākajiem piegādes sarakstiem un interesantus ieskatus.
